Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” norādījis, ka pašreizējais energoresursu cenu lēciens nav mūžīgs un situācijas normalizēšanās varētu notikt nākamo mēnešu ietvaros
Tomēr, lai šis sadārdzinājums neatstātu graujošu ietekmi uz valsts tautsaimniecību, valdībai ir aktīvi jāstrādā pie mehānismiem, kas neļautu enerģijas izmaksu pieaugumam nekontrolēti pārnesties uz citām preču un pakalpojumu grupām, tādējādi veicinot vispārēju inflāciju.
Valdības instrumenti cenu kāpuma bremzēšanai
Kā iespējamos risinājumus Kazāks minēja akcīzes nodokļa likmju pārskatīšanu un nosacījumus attiecībā uz biodegvielas piejaukumu. Viņš gan uzsvēra, ka pilnībā pasargāt ekonomiku no cenu svārstībām nav reāli, taču ir iespējams būtiski mazināt ietekmes spēku. Eksperta ieskatā valstij ir jāizstrādā skaidri rīcības algoritmi, paredzot mērķētu un terminētu atbalstu. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš kritiskiem sektoriem, piemēram, lauksaimniekiem, nodrošinot degvielas pieejamību pavasara sējas darbiem, lai izvairītos no tālākas pārtikas cenu eskalācijas.
Ekonomiskā noturība un globālie riski
Analizējot Eiropas un Latvijas pašreizējo stāvokli, bankas prezidents atzina, ka ekonomika šobrīd ir kļuvusi ievērojami elastīgāka un spēcīgāka nekā 2022. gadā, kad sākās konflikts Ukrainā. Tajā pašā laikā nenoteiktības līmenis saglabājas bīstami augsts. Ja konflikts Irānā kļūs ilgstošs, nevar pilnībā izslēgt pat recesijas iestāšanos. Šī brīža prioritāte ir saglabāt piesardzību un nepieļaut nekontrolētu inflācijas spirāli, kas apdraudētu iedzīvotāju pirktspēju.
Straujš degvielas cenu lēciens vietējā tirgū
Aģentūras LETA dati liecina par satraucošām tendencēm degvielas uzpildes stacijās. Kopš saspīlējuma saasināšanās Tuvajos Austrumos šī gada februāra beigās, dīzeļdegvielas cena Latvijā ir pieaugusi par aptuveni 28%, savukārt 95. markas benzīns kļuvis par 11% dārgāks. Reaģējot uz šo situāciju, ekonomikas ministrs Viktors Valainis pēc valdības sēdes 17. martā norādīja, ka tiek izskatīti divi galvenie virzieni: akcīzes nodokļa samazināšana un iespējama mazumtirgotāju virspeļņas ierobežošana, lai stabilizētu situāciju tirgū.
Eiropas Centrālās bankas lēmumi un procentu likmes. Paralēli vietējiem procesiem, Eiropas Centrālā banka (ECB) savā pēdējā sēdē Frankfurtē nolēma saglabāt esošo monetāro politiku un nemainīt procentu likmes. Tas nozīmē, ka kopš 2025. gada vasaras noteiktās likmes paliek nemainīgas:
2% noguldījumiem uz nakti;
2,15% galvenajām refinansēšanas operācijām;
2,4% aizdevumiem uz nakti.